Miķelis Golts (1922-2007)

"Tici savai zvaigznei, kas gaiši kvēlo tavās krūtīs!"

"Cilvēkam ir jābūt neatlaidīgam, mērķtiecīgam, ar ticību sirdī, kas nemitīgi dodas meklējumos, lai radītu ko radošu un nebijušu."

Gleznotājs Miķelis Golts dzimis 1922. gada 25. decembrī Rucavas pagasta Nidas ciematā zvejnieka ģimenē. Miris savā namiņā “Pie Miķeļa” 23. aprīlī 2007. gadā, apbedīts Liepājas Centrālajā kapsētā.

Mākslinieks gleznoja paša izkoptajā tehnikā, kur liela nozīme ir faktūrām. Par šo savdabību Miķelis Golts savā radošajā mūžā savulaik saņēmis ne vienu vien kritisku piezīmi, nereti pret viņa glezniecības stilu izturējušies pat ar aizdomām. Miķelim Goltam piemita milzīgs spīts, lielas darbaspējas un pārliecība par to, ko viņš dara. Mākslinieka glezniecības stils un tehnika ir apbrīnas vērta un paliekoša vērtība Latvijas mākslas kopainā. Gleznas izceļas ar izveidoto reljefa faktūru, brīvu, impulsīvu krāsas uzklāšanas veidu un darba virsmas plastiku. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa un ir paņēmis līdzi aizsaulē.

M.Golta bērnība bija skarba un trūkuma pilna. Baltijas jūrā vētras laikā 1928.gadā, piecu gadu vecumā, gāja bojā viņa tēvs, atminoties šos bērnībā smago pārdzīvojumu, M.Golts veltīja gleznu “Tēva piemiņai” (1987.g.). M.Golta māte ar pieciem bērniem pārcēlās no Nidas uz Liepāju. Ģimene dzīvoja ļoti nabadzīgi un mitinājās Liepājas pilsētas mājas pagrabos. M.Golts jau no mazotnes strādāja, gāja ganos, kur uz bērza tāsīm zīmēja savus pirmos mākslas darbus. Miķelis Golts Liepājā beidzis A.Saulieša pamatskolu, glezniecību mācījies no 1938.gada līdz 1939. gadam Kārļa Hartmaņa privātstudijā. Māte deva dēlam naudu, lai varētu samaksāt par K.Hartmaņa privātstundām zīmēšanā un glezniecībā. M.Golts ļoti mīlēja un rūpējās par savu māti, kas, neskatoties uz apkārtējo cilvēku neticību, ticēja, ka dēls ir talantīgs un sasniegs iecerēto. Par godu savai mātei M.Golts ir veltījis gleznu “Mātes piemiņai” (1980.g.). Otrā pasaules kara laikā, par izvairīšanos no iesaukšanas Latviešu leģionā, tika ieslodzīts Liepājas darba nometnē, jo mākslinieka māte slēpa dēlu, lai viņu neatrastu pārvadāja ratos, kur skapī slēpās Miķelis Golts. M.Golts 1944.gadā Liepājā iesaistījās laivu kustībā bēgļiem un domāja bēgt uz Zviedriju, bet nespēja pamest savu māti. 1945.gada līdz 1946. gadam tika iesaukts Padomju armijā, kur Latviešu strēlnieku divīzijā strādāja par mākslinieku noformētāju. M.Golts uzskatīja, ka labāk mirtu savas mākslas labā nekā šautu uz cilvēkiem. Miķelis Golts 1947. - 1949. mācījies Liepājas Mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, taču to nepabeidza, jo allaž strīdējies un nonācis konfliktā ar pedagogiem. Jau šajā dzīves posmā mākslinieks izrādīja savu individualitāti, spītību, savu skatījumu uz gleznošanu.

Laika posmā no 1947.gada līdz 1972. gadam mākslinieks strādāja dažādus darbus, lai nopelnītu iztiku, kā krāsotājs un galdnieks, mākslinieks noformētājs, kā arī mācību meistars Liepājas Mākslas vidusskolā. M.Golts pa dienu pelnīja naudu iztikai, bet naktīs gleznoja, darbi tapa uz audekla vai uz kartona guļus stāvoklī uz malkas plīts virtuvē Graudu ielā, kur mākslinieks dzīvoja

Vislabākais darba galds - molberts bija biljardgalds, kas bija ražots Latvijas laikā 1930.gados, kur Miķelis ar draugiem un domu biedriem uzspēlēja biljardu un radīja savus mākslas darbus, mākslinieka darbnīcā Jūras ielā. M.Golta glezniecības tehnika ir sarežģīta, veidota no plastiskas masas un krāsām, lai tās varētu uzgleznot, bija nepieciešams gleznām atrasties guļus stāvoklī, kur mākslinieks, izmantojot špakteļlāpstiņas un otas, veidoja nepieciešamo gleznām faktūru. Gleznas faktūrai tika izmantotas krāsas un jūrmalas smiltis un gliemežvāki, kā arī citas nezināmas sastāvdaļas

Mākslinieka dzīves gājumā un mākslinieciskajā daiļradē bija svarīga nozīme mākslinieka dzīves biedrenei Inārai Ozoliņai-Goltai (1931-2021). Viņi aprecējās 1974.gadā, bet bija jau pazīstami agrā jaunībā. Ināra Ozoliņa-Golta pēc profesijas bija grāmatvede, kas ar savu skurpulozitāti un pedantismu spēja sakārtot gaisīgo un sapņaino mākslinieka dzīvi. Ināra kopā ar Miķeli izvēlējās mākslas darbus un uzņēmās rūpes par izstādēm. Kopā viņi bija skaits, harmoniska pāris, kas viens otru papildināja, sniedzot savstarpējo pienesumu.

Vairākus gadus pēc kārtas -1979, 1980, 1982 piedalījās mākslas plenēros pa Sibīriju “Mākslinieki flotei”. 1988.gadā piedalījies Gruzijā Starptautiskā gleznotāju plenērā.

1989.gadā M.Golts iegādājās Liepājā namu Fr.Brīvzemnieka ielā 26, kas bija grauzts, lai to atjaunotu un izveidotu izstāžu zāli savām gleznām. Miķelis Golts ar savu entuziasmu, resursiem un līdzcilvēku atbalstu atjaunoja namu un izveidoja gleznu ekspozīciju “Pie Miķeļa”. No 1993.gada Miķelis ar savu kundzi namiņā “Pie Miķeļa” dzīvoja un organizēja saviesīgus pasākumus māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. Ināra bija izcila namamāte, kas cienāja ciemiņus ar sklandraušiem un speķa raušiem, bet Miķelis vienmēr bija lustīgs dejotājs un dziedātājs. Tika svinētas Miķeļdienas Golta namiņā ar “Atštaukām” un citām folkloras kopām. Austra Pumpure bija Miķeļa un Ināras ģimenes draugs, kas bieži ciemojās un kopā lustīgi dziedāja latvju dziesmas.

M.Golts sākot ar 1947. gadu, rīkojis savu darbu izstādes, 1973. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru, kā arī tika ietverts "Kurzemes vārda" atlasē "20. gadsimta izcilākie Liepājas mākslinieki". “Kurzemes Vārds" par M.Goltu var lasīt: “Savdabīgs sava ceļa gājējs mākslā”.

M.Goltam dzīves laikā ir bijušas 24 personālizstādes. Pēdējās no tām bija 2004.gada augustā Rīgā Melngalvju namā ar 40 lielformāta gleznām “Mana Kurzeme”. 2005. gada personālizstāde “Sibīrija Liepājā” Liepājas muzejā

Pēc mākslinieka nāves 2008.gadā tika organizētas piemiņas izstādes Liepājas muzejā “Sibīrijas atbalss”. Ainavas glezniecības izstāde “Miķelis Golts. Neparastā Liepāja” Liepājas muzejā 2013.gadā. Patstāvīgajā ekspozīcijā no 2018.gada var apskatīt M.Golta mākslas darbus ekspozīcijā “Liepāja-Laiks-Mākslinieks” galerijā “Romas dārzs”.

2019.gadā 18.maijā Fr.Brīvzemnieka ielā namiņš “Pie Miķeļa”, tika atvērts publiskam apmeklējumam “Muzeju nakts” ietvaros, kur mākslinieka atraitne Ināra Ozoliņa-Golta, vēl pēdējo reizi ekspozīcijas apmeklētajiem izrādīja gleznas un stāstīja par mākslinieku M.Golta dzīves gājumu.

Nozīmīgākās personālizstādes M.Goltam: Liepājā (1969, 1970, 1978, 1979, 1980, 1987/88, 1997, 2000, 2004, 2008, 2013), Jūrmalā (1976), Rīgā (1985, 2004), Aizputē (1986, 1988, 1995).

Pēc Miķeļa Golta nāves atraitne Ināra Ozoliņa-Golta veica gleznu dāvinājumus Liepājas muzejam un Latvijas Okupācijas muzejam, kā arī citām atpazīstamām Latvijas personām

M.Golta gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldību muzejos, privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. M.Golta darbi ir bijuši eksponēti ASV, Itālijā, Japānā, Krievijā un Zviedrijā.